Pēdējos gados jautājums par plastmasas piesārņojumu ir piesaistījis plašu uzmanību visā pasaulē. Lai risinātu šo problēmu, bioloģiski noārdāmie plastmasas maisiņi tiek uzskatīti par dzīvotspējīgu alternatīvu, jo tie samazina vides apdraudējumus sadalīšanās procesā. Tomēr bioloģiski noārdāmo plastmasas maisiņu ilgtspējība ir radījusi arī dažas bažas un strīdus.
Pirmkārt, mums jāsaprot, kas ir anoārdāms plastmasas maissApvidū Salīdzinot ar tradicionālajiem plastmasas maisiņiem, tam ir ievērojama īpašība, tas ir, to var sadalīt mazākās molekulās noteiktos apstākļos (piemēram, augsta temperatūra, mitrums utt.), Tādējādi samazinot ietekmi uz vidi. Šīs molekulas dabiskajā vidē var vēl vairāk sadalīt ūdenī un oglekļa dioksīdā.
Noārdāmie plastmasas maisiņi samazina plastmasas piesārņojuma problēmu sadalīšanās procesā, bet tajā pašā laikā joprojām ir dažas problēmas ar viņu dzīves ciklu. No ražošanas līdz pārstrādei un apglabāšanai joprojām ir virkne izaicinājumu.
Pirmkārt, bioloģiski noārdāmu plastmasas maisiņu ražošanai ir nepieciešams daudz enerģijas un resursu. Lai arī ražošanas procesā tiek izmantoti daži bioloģiski balstīti resursi, tai joprojām ir jālieto daudz ūdens, zemi un ķīmiskas vielas. Turklāt bažas rada arī oglekļa emisijas ražošanas laikā.
Otrkārt, bioloģiski noārdāmo plastmasas maisiņu pārstrāde un iznīcināšana ir saskaras arī ar noteiktām grūtībām. Tā kā sadalīšanās plastmasai sadalīšanās procesā ir nepieciešami īpaši vides apstākļi, dažāda veida noārdāmiem plastmasas maisiņiem var būt vajadzīgas dažādas iznīcināšanas metodes. Tas nozīmē, ka, ja šie plastmasas maisiņi tiek kļūdaini ievietoti parastajā miskastē vai sajaukti ar pārstrādājamiem atkritumiem, tas negatīvi ietekmēs visu pārstrādes un apstrādes sistēmu.
Turklāt strīdus izraisīja arī bioloģiski noārdāmu plastmasas maisiņu sadalīšanās ātrums. Pētījumi liecina, ka dažiem bioloģiski noārdāmiem plastmasas maisiņiem ir nepieciešams ilgs laiks, lai pilnībā sadalītos, un tas var paiet pat gadi. Tas nozīmē, ka šajā laika posmā tie var radīt zināmu kaitējumu un piesārņojumu videi.
Reaģējot uz iepriekšminētajām problēmām, dažas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes ir sākušas attīstīt videi draudzīgākas alternatīvas. Piemēram, ir plaši pētīti un izmantoti daži bioloģiski balstīti materiāli, atjaunojamā plastmasa un noārdāmi bioplastmasa. Šie jaunie materiāli var samazināt kaitējumu videi sadalīšanās procesā, un oglekļa emisija ražošanas procesā ir zema.
Turklāt valdība un sociālie uzņēmumi veic arī virkni pasākumu, lai veicinātu degradējamu plastmasas maisiņu ilgtspējību. Dažās valstīs un reģionos ir formulēti stingri noteikumi, lai ierobežotu plastmasas maisiņu izmantošanu un veicinātu noārdāmo plastmasas maisiņu attīstību un veicināšanu. Tajā pašā laikā, lai pārstrādātu un apstrādātu noārdāmus plastmasas maisiņus, ir arī jāuzlabo attiecīgā politika un jāizveido nobriedušāka pārstrādes un apstrādes sistēma.
Noslēgumā jāsaka, ka, lai arī bioloģiski noārdāmiem plastmasas maisiņiem ir liels potenciāls samazināt plastmasas piesārņojumu, to ilgtspējības problēmām joprojām ir jāpievērš nepārtraukta uzmanība un uzlabojumi. Izstrādājot zaļākas alternatīvas, uzlabojot pārstrādes un apglabāšanas sistēmas, kā arī stiprinot politiku un noteikumus, mēs varam spert svarīgu soli uz plastmasas piesārņojuma risināšanu.
Pasta laiks: jūlijs-21-2023
